SA pasažieru pārvadājumu nozarē strādā vairāk kā 60 gadus

Sekojot līdzi publiskajā telpā atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu organizētiem nepatiesiem apgalvojumiem par SIA “Sabiedriskais autobuss” (SA) saistībā ar Valsts SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) konkursa rezultātiem, SIA “B-Bus” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars vēlas ieviest skaidrību, lai kliedētu jebkādas šaubas un pieliktu punktu nepamatoti saceltajai ažiotāžai ap uzņēmumu un konkursa rezultātiem.

“B-Bus” un SA vārds saistībā ar ATD konkursa rezultātiem tiek locīts un izmantots medijos dažādās interpretācijās, atsevišķus faktus sagrozot vai izraujot no kopēja konteksta, ar mērķi izplatīt apmelojošu informāciju un graut uzņēmumu reputāciju. Tad nu palūkosimies, vai tiešām tas velns ir tik melns, kā to mālē atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri nespēj pieņemt faktu, ka diemžēl viņi nav konkurētspējīgi brīvajā tirgū.

Domāju, ka vairums piekritīs, ka SA, kas pasažieru pārvadājumu nozarē strādā kopš 1958. gada, ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi grūti nosaukt par jaundibinātu uzņēmumu, līdzīgi kā “VTU Valmiera”, “CATA” u.c. pagājušā gadsimtā dibinātie uzņēmumi. SA savu darbību uzsāka ar nosaukumu “Saldus autobusu parks”, taču atšķirībā no augstāk minētajiem pašvaldību paspārnē strādājošiem uzņēmumiem 2011. gadā to iegādājās “B-Bus”. Savukārt “B-Bus” zīmols tika izveidots, apvienojoties Beļģijas uzņēmumam “MandelCar Tourisme” (1933.) un Latvijas uzņēmumam “Blagovest Tur”, tādēļ attiecībā ne uz SA, ne “B-Bus”, kas var lepoties ar starptautisku pieredzi nozarē, attiecināts apzīmējums “jaundibināti uzņēmumi” neiztur nekādu kritiku.

“B-Bus” grupā ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA “Sabiedriskais autobuss”, SIA “Rīgas mikroautobusu satiksme”, SIA “Ekspress-Ādaži”, SIA “Migar”, UAB “Transrevis” un UAB “Uma Trans”. Ar 505 lielu autobusu parku “B-Bus” grupa ir trešais lielākais pārvadātājs Baltijas valstīs un pirmais starp privātajiem uzņēmumiem
Turklāt es kā “B-Bus” grupas valdes priekšsēdētājs, kurš nozarē strādā jau 15 gadus, esmu ieguvis ne tikai profesionālo darba pieredzi (finanšu un pārvadājumu jomā) Latvijas mērogā, bet arī starptautiskā līmenī. Un kā jebkuram uzņēmuma vadītājam, kuram ir ambīcijas un skaidra nākotnes biznesa attīstības vīzija, ir vēlme attīstīties, tādēļ sekoja diezgan loģisks lēmums – iegādāties “B-Bus”, kļūstot arī par īpašnieku visai grupai, lai turpinātu attīstīt un paplašināt grupas darbību ārpus Latvijas robežām, sākot strādāt Baltijas tirgū un arī citās Eiropas valstīs nākotnē.

Arī par “sīknodokļu maksātājiem”, kā mūs nodēvēja laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” (NRA) žurnālists A. Kluinis savos rakstos, gluži mūs nevar nosaukt, jo atspoguļotie dati tika attēloti un interpretēti, uzrādot atsevišķas nodokļu pozīcijas, piemēram, tikai SA samaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, neņemot vērā veiktās valsts sociālās obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī neņemot vērā “B-Bus” grupu kopumā. Šāda samaksāto nodokļu interpretācijas atspoguļošana bija apzināta un izdevīga rīcība to dažu pašvaldību transporta uzņēmumu virzienā, lai uz kopējā fona izskatītos labāk nekā SA, un liktu sabiedrībai domāt un noticēt, ka tā tas patiešām ir. “CATA” un “VTU Valmiera” sabiedrībā rada tēlu par sevi kā par lieliem nodokļu maksātājiem, taču šāda vienpusēja viedokļa atspoguļošanā netiek skaļi aprunātas un uzsvērtas uzņēmumu atšķirīgās specifikas.

Pirmkārt, SA nav ienākumi no autoostu saimnieciskās darbības, kā tas ir abiem pašvaldību uzņēmumiem, otrkārt, dažādiem pārvadātājiem ir atšķirīgi šobrīd izpildāmo līgumu apjomi, tādējādi veidojas šī starpība samaksātajos nodokļos, īpaši samaksātais pievienotās vērtības nodoklis no biļešu ieņēmumiem. Tādēļ nav korekti salīdzināt dažādus lielumus, pretējā gadījumā, ja abu pašvaldību uzņēmumu samaksāto nodokļu summām pretstatam “B-Bus” grupas kopējos maksājumus valsts budžetā, tad aina veidojas pavisam citādāka – 2019. gadā kopējie no grupas uzņēmumiem samaksātie nodokļi Latvijas valsts budžetā sastādīja 5’434’000.68 eiro, plus Iedzīvotāju Ienākuma nodoklis – 1’516’000.66 eiro un VSOI – 2’721’000.26 eiro, kas ir krietni vairāk nekā “VTU Valmiera” un “CATA”. Turklāt ņemot vērā, ka jaunā līguma ietvaros “VTU Valmiera” un “CATA” būtiski samazināsies apjoms, līdz ar to arī ieņēmumi un samaksātie nodokļi būs mazāki. Es nedomāju, ka viņi vēlētos, lai nākotnē viņi tiktu dēvēti par “sīknodokļu maksātājiem”.

Runājot par nodokļu parādiem, kas tika plaši apspriests medijos, proti, ka “B-Bus” bija nodokļu parāds, šādi aplami apgalvojumi pierāda, cik ļoti ērti un labi var manipulēt ar šo vārdu savienojumu, kas bez detalizētāka paskaidrojuma iegūst negatīvu rezonansi. Turklāt gribu precizēt, ka konkursā piedalījās SA, nevis “B-Bus”.

Runa ir, nevis par nodokļu parādu, bet gan par nodokļu sadalīšanas termiņu, tāpēc šī gada 6.maijā “B-Bus” iesniedza iesniegumu VID, lūdzot nodokļu samaksas termiņa sadalīšanu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”.

Izskatot “B-Bus” iesniegumu, šī gada 22.maijā VID pieņēma pozitīvu lēmumu, piešķirot nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu. Vienlaikus gribu vērst uzmanību, ka publiski ir pieejama informācija par to, ka ne šobrīd, ne pirms VID iesniegtā iesnieguma izskatīšanas “B-Bus” nav un nebija VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda, vai nodokļu (nodevu) parāda summa bija mazāka par 150 €.

Nobeigumā vēlos uzdot retorisku jautājumu, vai Valsts Ieņēmumu dienests (VID) 2016. gadā izteiktu pateicību “B-Bus” par godprātīgu un savlaicīgu nodokļu nomaksu (2015.), kā arī šogad iekļautu “B-Bus” VID “Padziļinātās sadarbības programmas Bronzas līmeņa dalībnieks” sarakstā, ja “B-Bus” būtu “nodokļu nemaksātājs”? Šī saņemtā atpazīstamības zīme no VID apliecina, ka uzņēmums ir ieguvis programmas dalībnieka statusu un uzņēmuma vērtības ir balstītas uz godprātīgu nodokļu nomaksu, tādējādi paaugstinot uzņēmuma reputāciju.”
Ar savu viedokli, kas balstīts uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, vēlos uzsvērt vēlreiz, ka ATD konkurss bija godīgs, caurspīdīgs un atklāts, cīņa starp konkurentiem bija sīva, taču uzvarēja tie pārvadātāji, kuriem ir liela pieredze startēt šādos konkursos ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas tirgū. Jebkuram iedzīvotājam, tāpat kā pārvadātājiem ir pieejama informācija par konkursu jau vairāk kā divus gadus, tajā skaitā informācija par to, ka kompetentās iestādes vairākkārt ir pārbaudījušas konkursa norises un dokumentācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Līdz šim pieņemtie Iepirkuma uzraudzības biroja un tiesas iestāžu lēmumi liecina par to, ka viss konkursa process ir noritējis atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to aicinām jebkuram lasītājam izvērtēt kritiski šajā sakarā šobrīd medijos ar skaļiem virsrakstiem pausto informāciju.