Atsaucoties uz Valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) vadītāja K. Godiņa sacīto ziņu aģentūrai “Leta” un laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze” (NRA) šī gada 19. jūlijā, SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss” (LSA) atbalsta ATD vadītāja ierosinājumus, bet ir jāpievieno vēl viens būtisks priekšlikums – jāatceļ obligātā prasība iegūt C kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, lai autobusu vadītāja profesijai piesaistītu jauniešus.
Latvija ir pēdējā valsts Eiropā, kurā joprojām pirms D kategorijas obligāti ir jāiegūst C, turklāt ir jāgaida divi gadi, lai varētu iegūt nākamo transportlīdzekļa vadītāja apliecības kategoriju. Šī prasība attur sievietes un jauniešus iegūt D kategoriju, lai kļūtu par sabiedriskā transporta vadītājiem. Tieši šis ir galvenais šķērslis, jo liela daļa no viņiem neplāno saistīt savu nākotni ar kravu pārvadājumiem, tāpēc nevēlas kārtot C kategoriju.
Pagājušā gada 20. aprīlī spēkā stājās izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, kas samazina minimālo vecumu, lai iegūtu D kategoriju, proti, 24. pants nosaka, ka, lai iegūtu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, personai ir jābūt sasniegušai šādu vecumu:
3) 18 gadus – A2, B, BE, C1 un C1E kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai un Autopārvadājumu likuma 6.¹ panta 2.¹ daļā minētajā gadījumā – arī C un CE kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai;
3.¹) 20 gadus – Autopārvadājumu likuma 30.¹ panta 2.¹ daļā minētajā gadījumā – D un DE kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai. (Autobusa vadītāji drīkst strādāt tikai Latvijas teritorijā, apkalpojot vietējās nozīmes reģionālos vai pilsētas nozīmes maršrutos, kuru kopējais garums nepārsniedz 50 km).
Esošajos normatīvajos aktos – Ceļu satiksmes likumā un arī Autopārvadājuma likumā būtu jāveic sekojoši grozījumi: pēc B kategorijas iegūšanas, jaunieši var kārtot uzreiz D kategoriju, nekārtojot C. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un profesionālu apmācību, prasībām nenoliedzami ir jābūt stingrākām ar nosacījumu, ka jaunieši ar D kategoriju un 95. kodu drīkst strādāt par autobusa vadītājiem reģionālajos vietējās nozīmes un pilsētas maršrutos Latvijas teritorijā, kuru kopējais garums nepārsniedz 50 km, bet, sasniedzot 21 gada vecumu – drīkst strādāt reģionālajos starppilsētu maršrutos un starptautiskajos pārvadājumos.
Apmācības varētu uzsākt jau 17 gadu vecumā, bet autovadītāja apliecība ar B kategoriju tiktu izsniegta, sasniedzot 18 gadu vecumu, kā tas bija pagājušā gadsimtā, kad vidusskolas pēdējā klasē jauniešiem tika piedāvāta iespēja iegūt B kategoriju. Te, protams, ir jāsadarbojas atbildīgajām iestādēm ar Latvijas vispārējās vidējās izglītības iestādēm un arodvidusskolām. Mūsdienās liela daļa jauniešu vidusskolu beidz 19 gadu vecumā. Tas nozīmē, ka pēc tam jaunietis var turpināt apmācības, lai iegūtu D kategoriju un 95. kodu. Šobrīd apmācību ilgums D kategorijas un 95. koda iegūšanai ir mēnesis, ko arī būtu vērts pārskatīt, samazinot līdz 2 nedēļām, kā tas ir citās ES valstīs.
ArīStarptautiskā Sabiedriskā transporta un kravu pārvadājumu asociācija – International Road Transport Union (IRU) ir nākusi klajā ar jaunākajiem 2022. gada statiskas datiem par profesionālu autobusu un kravu vadītāju trūkumu Eiropā un pasaulē. Kā liecina apkopotie dati, šogad profesionālu autovadītāju trūkums ir sasniedzis 40%. Eiropā laika posmā no 2020. līdz 2021. gadam profesionālu autovadītāju trūkums komercpārvadājumos sasniedza 42%, bet brīvo vakanču skaits ir pieaudzis – 70 000 Rumānijā, 80 000 Polijā un Vācijā un 100 000 Apvienotajā Karalistē.
Lielā daļā pasaules valstu jaunieši vecumā līdz 25 gadiem, kuri strādā par vadītājiem kravu pārvadājumos, ir mazākumā, savukārt gados vecāki autovadītāji, kuri ir vecāki par 55 gadiem – divas līdz piecas reizes vairāk. Līdzīga situācija ir vērojama arī ar sievietēm – tikai 3% strādā kravu pārvadājumos. Eiropā 2021. gadā tikai 3% autobusu vadītāji bija jaunāki par 25 gadiem, kas ir divas reizes mazāk nekā kopējais strādājošo skaits sabiedriskā transportā nozarē.
Tādēļ arī IRU ģenerālsekretārs Umberto de Pretto norāda, ka pasažieru pārvadātāji dara visu, neatkarīgi no esošās situācijas, taču arī valstu valdībām nevajadzētu atstāt esošo problēmu pašplūsmā. Ir jāuzlabo un jāpilnveido normatīvie akti un jāveic citi pasākumi, lai jauniešu vidū popularizētu autobusu vadītāju profesiju.
Informācijas avoti un statistikas dati: