Starptautiskā Autotransporta organizācija (IRU) pagājušā gada pavasarī publicēja apjomīgu starptautisku pētījumu par profesionālu autobusu un kravas pārvadājumu nozarē strādājošo autovadītāju trūkumu, aicinot visu valstu valdības, samazināt minimālo vecumu, jo līdz 2022. gada sākumam Eiropā tiks pabeigs pārskatīt Direktīvu par autovadītāja apliecības piešķiršanu, kas nozīmē, ka tagad ir iespējams samazināt minimālo vecumu visām profesionālo autovadītāju kategorijām līdz 18 gadiem.
Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kur profesionāla autobusu vadītāja kvalifikāciju – D kategoriju var iegūt tikai no 24 gadiem, turklāt esam pēdējā valsts Eiropā, kur joprojām spēkā ir obligāta prasība vispirms iegūt C un tikai tad D kategoriju, lai varētu strādāt pasažieru pārvadājumu nozarē.
“Latvijas Sabiedriskais Autobuss” (LSA) jau kopš 2018. gada ir aktualizējis šo problēmu medijos, un rakstījis oficiālas vēstules, lai pievērstu atbildīgās ministrijas, un tās pakļautībā esošo iestādi – Ceļu Satiksmes Drošības Direkciju (CSDD), ka augstāk minētās prasības vairs neatbilst šī brīža ekonomiskajam un darba tirgus pieprasījumam. Vairākās pasaules valstīs tiek veikti grozījumi un kārtība normatīvajos aktos, samazinot minimālo vecumu profesionālu autobusu vadītāju kvalifikācijas iegūšanai, lai ieinteresētu jauniešus un arī sievietes šai profesijai.
Neesam vienisprātis ar Valsts SIA “Autotransporta direkcija”(ATD) nedēļas sākumā publicēto informāciju medijos, ka Latvijā pasažieru pārvadātājiem ar autobusu vadītājiem nav problēmu. COVID-19 pandēmijas un valsts noteiktās prasības vīrusa ierobežošanai un izplatības samazināšanai ir būtiski ietekmējusi, jo liela daļa pensijas vecuma autobusu vadītāji uzteica darbu, jo nevēlējās vakcinēties. Jaunu darbinieku piesaistīšana ir viens no lielākajiem izaicinājumu šobrīd ikvienam pārvadātājam, lai gan liela daļa jauniešu un tostarp arī sievietes ir bezdarbnieces. To apliecina arī IRU veiktais pētījums
- 20% jauniešu visā pasaulē vecumā no 15 līdz 24 gadiem (267 miljoni cilvēku) nestrādā, nemācās un nesaņem profesionālo izglītību.1
- Eiropas un NVS valstīs 21% no kravas transporta vadītāju darba vietām ir vakantas, bet pilsētas un starppilsētu autobusu vadītāju brīvās darba vietas ir pielīdzināmas 19%.2
IRU ģenerālsekretārs Umberto De Pretto, uzskata, ka vecums neietekmē drošību. Viņš norāda: “Drošība – mūsu nozares galvenā prioritāte. Drošība dažkārt tiek uzskatīta par galveno faktoru, kas kavē jaunu autovadītāju pieņemšanu darbā, taču, ja ir stingras profesionālās apmācības prasības, jaunie autovadītāji neiekļūst vairāk ceļu satiksmes negadījumos (CSN), kā viņu gados vecākie kolēģi. Patiesībā CSN skaits valstīs, kurās autovadītāju minimālais vecums ir 21 gads, ir pat lielāks nekā tajās valstīs, kur autovadītāja profesiju var apgūt jau no 18 gadu vecuma.5
IRU aicina visu valstu valdības visās auto transporta nozarēs (kravas, pilsētas autobusu un starppilsētu pārvadājumi) samazināt profesionālu autovadītāju minimālo vecumu līdz 18 gadiem. Samazinot vecuma slieksni – no 18 gadiem, ilgtermiņā risinās autovadītāju trūkuma problēmu: skolu absolventi varēs uzreiz iestāties profesionālās izglītības iestādēs, kas veicinās cīņu pret jauniešu bezdarbu. Starp autobusu vadītāju trūkuma iemesliem ir arī sarežģīti darba apstākļi, kas pandēmijas apstākļos ir kļuvuši vēl grūtāki, kā arī grūtības piesaistīt šai profesijai sievietes un jauniešus.
„Autotransports var kļūt par nozīmīgu nodarbinātības avotu jauniešiem. Tomēr visu valstu valdībām ir jārīkojas, lai varētu izmantot šo potenciālu, atklājot jauniešiem jaunas iespējas nodarbinātības jomā,” apgalvo Umberto De Pretto.
Runājot par sieviešu piesaisti autovadītāju profesijai, pētījumā norādīts, ka pasaulē tikai 2% no kravas automobiļu vadītājiem ir sievietes, un visās valstīs īpatsvars, kuras izvēlas šo profesiju, samazinās. Šis ir vēl viens arguments, kāpēc Latvijā jaunietes un sievietes neizvēlas šo profesiju, jo obligāta prasība ir C kategorija. Tajā pašā laikā Eiropā 2020. gadā autobusu vadītāju sieviešu skaits palielinājās no 10 % līdz 16 %.
Pagājušajā gadā jau tā zemais autovadītāju skaits, kas jaunāki par 25 gadiem, samazinājās gandrīz visos reģionos: līdz 5 % Eiropā un Krievijā, līdz 6 % Meksikā un līdz 7 % Turcijā. Autovadītāja vidējais vecums pasaulē šobrīd tuvojas 50 gadiem un katru gadu nepārtraukti pieaug. Tā ir sava veida demogrāfiskā bumba ar laika degli, un, ja autovadītāju minimālais vecums nesamazināsies, situācija tikai pasliktināsies.
Mūsdienās dažādās pasaules valstīs profesionālajiem autovadītājiem ir atšķirīgas minimālā vecuma prasības. Tuvajos Austrumos un vairākās Eiropas valstīs jau no 18 gadiem var kļūt par profesionālu autovadītāju, savukārt citās pasaules valstīs vecuma slieksnis ir no 21 gada vecuma. Piemēram, Ķīnā un Turcijā minimālais starppilsētu autobusa vadītāja vecums ir 26 gadi. Pat Eiropas Savienības (ES) teritorijā noteikumi par minimālo vecumu, kas attiecas uz kravas automašīnu, pilsētas un starppilsētu autobusu vadītājiem, ir sarežģīti un nav vienoti. Turklāt pat vienas valsts ietvaros spēkā esošas prasības ir atšķirīgas, jo atkarīgs, vai runa ir par vietējiem vai starptautiskiem pārvadājumiem.
Šādas ierobežojošas minimālā vecuma prasības kļūst par nopietnu šķērsli autovadītāja profesijas iegūšanai jauniešiem — un tas notiek, ņemot vērā bezdarba situāciju jauniešu vidū, dažās valstīs pārsniedzot 30%.3
Globālā pieprasījuma apmierināšana
Neraugoties uz tirgus svārstībām, kas vērojamas pandēmijas periodā, autovadītāju trūkuma problēmai ir ilgtermiņa raksturs, to vēl vairāk pastiprina darbaspēka novecošanās. Autovadītāju trūkuma problēma ir aktuāla visā pasaulē, jo tas apdraud mobilitāti un tirdzniecību. Katra piektā autovadītāja vakance Eiropā ir brīva. Tiek prognozēts, ka autovadītāju trūkums ASV, kas jau tagad ir 60 tūkstoši darbinieki, tuvākajā desmitgadē dubultosies.4 IRU pētījumi liecina, ka: „Autotransporta nozarei ir vajadzīgi jaunieši, lai apmierinātu pieaugošo autovadītāju pieprasījumu un nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu. Dažās valstīs vidējais autovadītāja vecums ir 55 gadi.
Valstu valdības pārāk pasīvi pievērš uzmanību vai vispār neko nedara, lai mudinātu skolu absolventus kļūt par autovadītājiem.
Informācijas avoti un statistikas dati:
1 Starptautiskā darba organizācija: globālās tendences jauniešu nodarbinātības jomā, 2020. gads.
2 IRU aptauja par vadītāju trūkuma problēmu — 2019.
3 Starptautiskā darba organizācija, ILOSTAT datu bāze, 2020. gads.
4 Bloomberg: U.S. Truck Driver Shortage Is On Course to Double in a Decade, 2019.
5 CARE datu bāzē esošo CSN datu salīdzinājums, 2017. gads, Eiropas Komisija.
Informācija par IRU:
IRU ir pasaules autotransporta organizācija, kurā vairāk nekā 3,5 miljoni uzņēmumu darbojas
mobilitātes un loģistikas pakalpojumu jomā vairāk nekā 100 valstīs. Organizācija izstrādā un virza risinājumus, lai palīdzētu pasaulei darboties labāk. IRU darbība vērsta uz atbalsta sniegšanu tirdzniecībai, ekonomiskai izaugsmei, nodarbinātībai, drošībai, videi un kopienām.